| |
 |
| |
| |
Tamperes reģionā makšķerēšana ar
džigām seklākajos zandartu ezeros sākas jūnija sākumā, bet dziļākajos no
Jāņiem. Zandarti tad beidz nārstot un sāk aktīvi meklēt barību. Ar
gumijas mānekļiem var iegūt lomu nārstošanas krastu tuvumā, šaurumos un
sēkļos. Labās vietas makšķerēšanai ar džigu ir dažu metru dziļumā.
Baltās un dzeltenās tārpu džigas ietilpst makšķernieka pamataprīkojumā.
Vasaras sākumā, pēcpusdienās, zandartus izmāna no straumjauniem
šaurumiem, makšķerējot no savā vaļā atstātas laivas, nelielā dziļumā ar
vertikālajiem mānekļiem, balansējošajiem mānekļiem un svariņiem. Labas
vietas ir šaurumu augšējās un apakšējās iedobes. Stipras, zandartiem
piemērotas straumes ir Ruovesi, Kulo-Rautavesi un Pyhäjärvi. Vasaras
beigās un rudens sākumā vajadzētu makšķerēt mazliet dziļāk, 5-10 metru
dziļā ūdenī. Straumē zandartus un asarus var noķert arī ar ēsmas
zivtiņām. |
| |
| |
 |
| |
| |
| Labākā velcēšanas sezona ir
no Jāņiem līdz augustam |
| |
Velcēšana ir galvenais zandartu
makšķerēšanas veids. Zandartus velcē lēni braucot ar motorlaivu vai
airējot. Zandarti uzbrūk mānekļiem seklā ūdenī. Līču ūdeņi un seklumi,
kur zandarti sapulcējas nārstot ir pontenciālas velcēšanas vietas līdz
pat jūnija sākumam.
Jūlijā zandarti pamazām pārceļas uz selgu, kur loms sāk ķerties akmeņu
un dziļu ūdeņu apkārtnē, kā arī dziļos ūdeņos - īpaši, jas laiks ir
karsts. Vislabākais ķeršanas laiks vasaras vidū ir vakarā, ap pulksten
20-01. Lieli zandarti bieži sāk ķerties iestājoties nakts tumsai, ap
pulksten 1-3. Dažreiz lieli zandarti ir visaktīvākie saullēkta la.ikā ap
pulksten 3-5. |
| |
| |
 |
| Ruovesi |
| |
Vakara sākumā mānekļi un svariņi ir
ļoti iedarbīgi. Jo tuvāk pusnaktij, jo tuvāk ūdens virsmai ķeras.
2-6 metri ir piemērots dziļums visas vasaras garumā, bet lieli zandarti
pieķeras arī dziļākos ūdeņos. Grimstošais vobleris un vizuļi ir efektīgi
zandartu ķeršanai. Grunts makšķere sastāv no pamatauklas, pie kuras ir
piestiprināti 3-6 spīdīgi vizuļi ar 3-5 metru atstarpi.
Saulaini un pa pusei mākoņaini, karsti vakari un piemērots vējš ir
zandartu makšķernieku sapnis. |
| |
| |
 |
| |
| |
Labākā velcēšanas sezona ezeros
turpinās līdz augusta sākumam Ja vasaras beigas ir karstas, tad līdz pat
augusta beigām. Rudenī, kad ūdens paliek vēsāks, zandarti pārvietojas
arvien dziļāk un viņu notveršana paliek grūtāka. Tad zandartus der ķert
dienas vidū ar grimstošajiem mānekļiem un makšķeri ar spoli pat 10-20
metrus dziļā ūdenī. Pihäjärvi ezerā, kas atrodas starp Tamperi un
Lempäälä ir notverti lieli zandarti vēl oktobrī.
Vasaras beigās interesants zandartu makšķerēšanas veids ir spiningošana
ar mānekli. Par mānekli lieto parastu vai ar ķīļsvariņu aprīkotu vizuli,
ko sviež 6-7 metru tālumā no seklas vietas un velcē pa ezera dibenu kā
džigu, pa laikam paraustot lai tā plivinātos. |
| |
| |
 |
| Kyrösjärvi |
| |
| Mānekļi un džigas ir
iecienītākie zandartu vizuļi |
| |
Visbiežāk lieto 9-13 cm lielus
mānekļus. Zandartiem vispiemērotās ir zaļdzeltensarkanas, sarkanīgi
zeltainas un asaru rakstu krāsojums. Uzkrītošas neona krāsas ir
visvairāk ietekmīgas duļķainos un tumšos ūdeņos. Dzidrākos ūdeņos labi
noder mānekļi ar zilu un violetīgu nokrāsu, kā arī melnbalti. Lieliem
zandartiem der pamēģināt lielākus, 13-18 cm lielus mānekļus.
Zandartu makšķerēšana ar džigām ir iemantojusi dramatisku popularitāti.
Makšķerēšana ar džigām sākas no maija beigām līdz septembrim-oktobrim.
Vasaras beigās un rudenī, 6-10 metrus dziļš ūdens ir piemērots zandartu
ķeršanai. Oktobrī-novembrī, ūdeņiem atdziestot vertikālās džigas ir ļoti
efektīgas.
Tipisks zandarts sver 0,5-2 kg. Labākajos zandartu ūdeņos ir labas
iespējas sastapt 2-5 kg smagas zivis. Pāri par 5 kg smagus zandartus var
noķert daudzos ezeros. Pāri par 10 kg smagas jau ir retums. |
| |
| |
 |
| |
| |
| Zandartu populācija joprojām
pieaug |
| |
Tamperes reģionā ir galvenie Somijas
zandartu ezeri. Dažādās lielu zandartu sacensībās Kulo-Rautavesi,
Längelmävesi, Pyhäjärvi un Vanajavesi ezeri ir svinējuši uzvaras. Citi
labi zandartu ūdeņi ir Kyrösjärvi, Ruovesi un Tamperes augšpusē
atrodošais Näsijärvi, kas 90. gados, pēc ilgas pauzes atgriezās Somijas
zandartu ūdeņu godā. Šobrīd gandrīz visos reģiona lielajos un vidējos
ezeros ir laba, vai pat lieliska zandartu populācija.
Sākot ar 90. gadu beigām vasaras vidējā temperatūra daudzus gadus ir
bijusi neparasti augsta. 1997., 1999., 2001., 2002., 2003., 2006., 2010.,
2011.
un 2014. gadu vasaras bija neparasti karstas pagājušo simts gadu klimata
statistikas gaismā. |
| |
| |
 |
| Ukonselkä |
| |
Vasaras temeratūras paaugstināšanās
stiprina tādu siltu ūdeņu mīlošo zivju, kā zandartu un asaru populāciju.
Siltā ūdenī mazuļi aug ātri un prot izvairīties no plēsīgajām zivīm.
Līdzīgs ilglaicīgs periods tika piedzīvots 30. gadu beigā un vecāki
makšķernieki vēl atceras, cik daudz zandartu nākamajos gados nokļuva
laivās. |
| |
| |
 |
| Rautavesi |
| |
Ķeršanai piemēroti zandarti tagad
reģiona ezeros ir daudz un zandartu populācija tikai pastiprinās. Par to
liecina mazu zandartu daudzums ap velcēm pagājušajās vasarās. Tuvākajos
gados zandartu lomi būs rekordlieli.
Tieši tagad ir labas iespējas arī lielu zandartu sastapšanai. 2000.
gados velcētāji un džigotāji ir noķēruši daudzus 5-10 kg smagus
indivīdus daudzos dažādos Tamperes reģiona ezeros. |
| |
| |
 |
| Ruovesi |
|
